Kā putni orientējas?

Ikvienam zināms, ka daļa Latvijā ligzdojošo putnu katru rudeni aizlido uz tuvākām vai tālākām ziemošanas vietām, lai atkal atgrieztos nākamajā pavasarī. Turklāt gredzenotu putnu atradumi liecina, ka katru pavasari vieni un tie paši īpatņi atgriežas tieši tai pašā apkārtnē, nereti pat tai pašā ligzdā, lai atkal dētu olas un rūpētos par mazuļiem. Šādu parādību sauc par ligzdošanas filopatriju. Tāpat arī jaunie putni atgriežas to šķilšanās vietā, lai nu jau ligzdotu paši. Šādu uzticību dzimtajai vietai sauc par natālo filopatriju. Bet kā gan tāds neliels putns, kā, piemēram, lakstīgala, ik rudeni spēj atrast ceļu uz Āfriku un ik pavasari atgriezties pērnajā ligzdošanas vietā.

Lauku baloži rudens migrācijā Papē

Pārlasot gandrīz jebkuru putnu orientēšanās tēmai veltītu rakstu nākas sastapties ar viedokli, ka migrējošiem putniem raksturīgi vismaz trīs dažādi orientēšanās paņēmieni – (1) Saules kompass, (2) zvaigžņu kompass un (3) Zemes magnētiskā lauka kompass.

Saules kompass – diennakts gaišajā laikā zem skaidrām debesīm putni pielāgo savu migrācijas virzienu atkarībā no Saules atrašanās vietas. Turklāt tie ir spējīgi ņemt vērā, ka dažādā dienas laikā Saule atrodas dažādās debespusēs un uzturēt iepriekš uzņemto lidojuma virzienu. Tas nozīmē, ka putniem piemīt apbrīnojami precīza diennakts laika izjūta.

Zvaigžņu kompass – liela daļa putnu migrē nakts laikā, kad orientēšanās pēc Saules nav iespējama. Naktī par orientieri lidojuma virzienam kalpo zvaigžņu atrašanas vietas. Tomēr strīdīgs ir jautājums par to tieši kuras zvaigznes tiek izmantotas un kā šis kompass strādā.

Zemes magnētiskā lauka kompass – attālinoties no Ekvatora polu virzienā Zemes magnētiskais lauks kļūst spēcīgāks. Teorētiski pēc tā putns spēj noteikt savu aptuveno atrašanās vietu (ģeogrāfisko platumu). Sekojot magnētiskā lauka gradientam putns spēj noteikt vai tas lido ziemeļu vai dienvidu virzienā.

Tiek uzskatīts, ka šīs trīs dažādās orientēšanās tehnikas tiek lietotas paralēli. Putna migrējot tas pārmaiņu lido un atpūšas, barojas. Pieņemts uzskatīt, ka pirms uzsākt lidojumu, putni izmanto zvaigžņu vai Saules kompasu (atkarībā no diennakts laika), lai noteiktu sekojošās lidojuma fāzes virzienu, kamēr paša lidojuma laikā magnētiskais kompass ir galvenais orientēšanās paņēmiens. Nesenāki pētījumi norādīja, ka putni spēj noorientē savu magnētisko kompasu, ne tikai lidojuma fāzes laikā, bet arī atrodoties uz vietas par orientieri izmantojot Saules polarizāciju saullēktā un saulrietā¹. Jaunākie pētījumi norāda uz to, ka dažādu sugu putni iespējams neizmanto visus augstākminētos orientēšanās paņēmienus^1,2. Tāpat pētījumu rezultāti norāda, ka dažādām sugām dominē atšķirīgi orientēšanās paņēmieni. Piemēram, melnajam mušķērājam Ficedula hypoleuca, kā galvenais orientēšanās paņēmiens kalpo zvaigžņu kompass, kamēr citām naktīs migrējošām sugām tam nav tik liela nozīme.

Par to, kur ziemo dažādu sugu putni un kuras sugas migrē naktī, kuras dienā – citreiz

¹Guinchi, D., Vanni, L., Baldaccini, N. E., Spina, F. and Biondi, F. 2014. New cue-conflict experiments suggest a leading role of visual cues in the migratory orientation of pied flycatchers Ficedula hypoleuca. – Journal of Ornithology.

²Chernetsov, N. 2015. Avian compass systems: do all migratory species possess all three? – Journal of Avian Biology.