Nolēmu atdzīvināt savu blogu un nedaudz pamainīt šeit esošo saturu. Turpmāk (ar noscījumu, ja būšu pietiekami čakls rakstītājs) šiet varēsiet atrast nelielus rakstiņus par dabā iešanu. Putni, protams, nekur nepaliks un, ja būs kas interesants, tad noteikti to pieminēšu.
Tā, nu, šiet pirmais nelielais apraksts.
28. oktobris ir Čehoslovākijas dibināšanas diena un līdz ar to brīvdiena Čehijā (dīvainā kārtē ne Slovākijā). Tā kā rīta pusē Olomouca bija miglā tīta, nolēmu, ka jābrauc uz tuvējiem Jeseņiku kalniem. Pēdējo gadu dzīvojot šiet esmu nedadz sācis saprast vietējos laika apstākļus. Ja Olomoucā ir migla - pabraucot 20 km uz ziemeļiem, kur sākas kalni, būs skaists saulains laiks.
Ierodos Karlova Studanka un dodos augšup gar Bila Opava upi augstākās Jeseņiku kalnu virsotnes - Praded (1491 m) - virzienā. Taka sākas 850 mvlj. un ved gar vairākiem mazākiem un lielākiem ūdenskritumiem.
Upe ļoti piemērota pelākajām cielavām un ūdensstrazdiem, kuri ligzdošanas sezonas laikā tie nav retums. Turklāt šiet sastopamie ūdensstrazdi ir citas pasugas (Cinclus cinclus aquaticus) nekā Latvijā ziemojoši, kuri rudeņos ierodas no Skandināvijas.
Kalna virsotnē pirms pāris dienām uznigušais sniegs jau pakusis. Koku līnija šajos kalnos ir salīdzinoši zemu un jau virs 1300 mvjl. koku nav.
Pavasarī un vasarā šeit ligzdojam sastopamas Latvijā retās ūdeņu čipstes un apkakles strazdi. Tāpat migrāciju laikā retumis šiet iemaldās pa kādai Alpu peļkājītei.
Skujukoku zona šādos kalnos ir praktiski vienīgā, kur Čehijā ligzdo mežirbes un trīspirkstu dzeņi. Diemžēl šoreiz nevienu no tiem tā arī neizdevās redzēt.
